18.novembris - visagrāk no rīta!

Aldis Upmalis

18.novembris - visagrāk no rīta!

Ja kādam Latvijas valsts svētku dienā, 18. novembrī, tā paagrāk ir gadījies būt uz Brīvības ielas Rīgas centrā, tad ļoti iespējams – viņš būs bijis liecinieks ļoti eksotiskam skatam. Pa pilsētas galveno ielu, plašā straumē, zem plīvojošiem karogiem, un ar rapieriem rokās – uz Brāļu kapiem plūst jauni un veci, visdažādāko krāsu korporāciju cepurēs. Tā šodienas korporanti parāda godu tiem saviem biedriem, kuri savulaik krituši par Latviju.

Šī tradīcija dzimusi tālajā 1919. gada novembrī, kad pēc Bermonta padzīšanas no Rīgas, bijušo kauju vietās, bet visvairāk aizsardzības pozīcijās pilsētas centrā pie tiltiem, rīdzinieki vairākas nedēļas ir dedzinājuši svecītes, pieminot tos – kuri ar savām asinīm te slacījuši Daugavmalas bruģi. – Arī pēc gada, un diviem, un trim – tuvojoties notikumu gadadienai, Lāčplēša dienā svecītes šeit iedegušās no jauna. Un, nu jau tās dedzinājuši ne tikai te kritušo radinieki un draugi, bet visi, kam tuvinieki bojā gājuši brīvības cīņās vai strēlniekos. Iededzot liesmiņas šeit, daudzi devās arī uz kapiem. Tāpēc starp Daugavmalu un kapiem šajā laikā bijusi tik dzīva neorganizēta kājāmgājēju kustība, ka brīžiem nācies slēgt satiksmi. Tieši tad studentu korporācijas, sāka 11. novembrī rīkot šos gājienus organizēti. Nesen demobilizētajiem studentiem netrūka draugu, cīņu biedru un radu – kuri dusēja Brāļu kapos.

Bet oficiālu svētku statusu Lāčplēšu diena, tāpat kā Valsts proklamēšanas diena, ieguva tikai 1923. gadā, kad Latvijā atzīmēja valsts piekto gadskārtu. Šajā gadā daudzas organizācijas lēma organizēt gājienus uz Brāļu kapiem. Un studentu gājiena organizētāji tad paziņojuši: lai ko darītu pārējie, bet mēs šurp esam nākuši, kad organizēti šurp nenāca neviens, un tāpēc - arī šajā dienā mums te jābūt pirmajiem. Tā aizsākusies agro rīta gājienu tradīcija, kurai vēlāk pievienojās arī studenšu korporācijas un citas patriotiskas akadēmiskas organizācijas.

Studenti lepojas, ka jau 1918. gada 18. novembrī korporācijas „Selonija”  un „Talavija” kopā ar latviešu strēlniekiem uzņēmās Nacionālā teātra apsargāšanu, kur notika Latvijas republikas proklamēšanas akts. Bet tā paša gada decembrī korporanti izveidojuši vienu no pirmajām karaspēka vienībām jaunās valsts bruņotajos spēkos „Atsevišķo studentu rotu”. Tā vēlāk iekļāvās jaunizveidotajā Kalpaka bataljonā.  Sešas studentu korporācijas, kuru biedri savulaik veidoja rotas kodolu, vēl tagad glabā rotas karogu. Un viņi arvien zem tā soļo uz Brāļu kapiem kolonnas sākumā.

Kopš 1924. gada šajā pasākumā gandrīz nekas nav mainījies - nedz maršruts, nedz laiks, nedz gājiena kārtība, nedz tas – ka dalība tajā ir brīvprātīga. Pulcēšanās notiek pie LU galvenās ēkas Raiņa bulvārī 19. Un tieši 8.00 gājiens sāk kustību pa Brīvības, Cēsu, Mēness, Miera, Kluso, Gaujas un Aizsaules ielām uz Brāļu kapiem. Lai, tur pie mūžīgās uguns noturētu piemiņas brīdi.
Vienīgi Atmodas laikā, notika nelielas izmaiņas. Tad Latvijas dzimšanas dienu vēl svinēja ne pārāk aktīvi. Un, apvienotajā korporāciju vadītāju sapulcē S!P!K! nolēma - pārcelt gājienu no 11. uz 18. novembri, lai šīs dienas svētki kļūtu zīmīgāki. Tā, gājiens arī tagad notiek šajā rītā.

Pasākumu arvien vēl organizē jaunieši, kuri vēl studijas nav beiguši. Bet tajā par godu piedalīties uzskata arī viņu gados vecākie biedri. Tomēr, šeit nekad neizceļas domstarpības vai pārpratumi. Gājiena kārtību jau pirms gadiem noteikuši tā aizsācēji – studenti, brīvības cīņu dalībnieki. Kolonnā - katrai studentu korporācijai, katrai studenšu korporācijai, un katrai citai akadēmiskai organizācijai ir sava vēsturiski noteikta vieta. Tāpēc, nekad nav bijis organizatorisku neskaidrību. – Tas ir labs piemērs tam, kādai jābūt īstai tradīcijai.

Un, noraugoties tajā - atliek novēlēt tai vēl ilgu mūžu, kā arī visiem šī pasākuma dalībniekiem.