DUM SPIRO SPERO

Aldis Upmalis

DUM SPIRO SPERO

Valsts Izglītības Ministrijas ikgada pārskati ļauj ticēt, stāvoklis augstākajā izglītībā ir cerīgs. Un tiešām, pārlūkojot kaut vai datus par pēdējiem pieciem mācību gadiem (2012-2016) vērojama stabilitāte un attīstība.

Mācību gads	Studentu skaits	Augstāko mācību iestāžu personāls	Augstāko mācību iestāžu skaits
2011/2012. mācību gads	97 035	4 753	57
2012/2013. mācību gads	94 474	4 919	57
2013/2014. mācību gads	89 663	4 883	61
2014/2015. mācību gads	85 881	4 860	60
2015/2016. mācību gads	84 282	4 910	58

Apskatāmā posma sākumā Latvijā darbojās 57 augstākās mācību iestādes. Savukārt beigās -58. No tām: 6 Universitātes, 24 augstskolas un akadēmijas, 26 koledžas un 2 ārvalstu augstskolu filiāles. (No tām visām 34 ir valsts dibinātas, bet 24 – juridisku personu dibinātas.)

Pasniedzēju skaits - kopumā nedaudz audzis. Studentu skaits drusku sarucis. Kaut gan, ja skatāmies tikai valsts augstskolas, tad šeit studējošo kļuvis vairāk.

Izglītības budžets kopumā audzis. Ja apskatāmā perioda sākumā 2011/12 ministrijas budžetā Augstākās izglītības vajadzībām bija paredzēts nepilns 41 milj. (40.707.858) LVL kas pārrēķinot uz EUR ir nepilni 58 milj. EUR (57.923.211) - Tad beigās 2015/16 gadā izdalīti jau nepilni 63 miljoni (precīzi 62.926.699) EUR . – Tātad, neskatoties uz problēmām ekonomikā, līdzekļi izglītībai tiek meklēti un atrasti.

Un vēl vērojama kāda visnotaļ cerīga tendence. – Lai arī kopumā par budžeta līdzekļiem studējošo skaits sarucis no 29.524 (2011/12) un 29. 666 (2012/13) perioda sākumā, uz 28.094 (2015/16) perioda beigās. Tomēr, kopējam studējošo īpatsvaram dilstot, procentuāli, par budžeta līdzekļiem studējošo skaits ir audzis no 34% uz 41% no studējošo masas. Ņemot vērā Latvijas studentu caurmēra maksātspēju - tas ir ļoti pozitīvs rādītājs.

Gadi	Pamatstudijas beigušie	Maģistra grādus ieguvušie	Doktora grādus aizstāvējušie
2011/2012. mācību gads	16 259	4322	267
2012/2013. mācību gads	16 474	4134	315
2013/2014. mācību gads	12 791	4007	266
2014/2015. mācību gads	12 393	3848	263

Absolūtos ciparos visnotaļ labi izskatās arī studiju akadēmiskiem rezultāti. –

Kopumā:

-          Pamata studijas apskatāmajā laika posmā beiguši – 57.717 studenti

-          Maģistra grādus aizstāvējuši – 16.311 studenti

-          Bet doktora disertācijas – 1.111

Vienīgi, vērojams pakāpenisks aizstāvēto diplomu skaita sarukums. Taču, arī tas nebūtu uzskatāms par gluži negatīvu faktoru. – Kāpēc? – Par to vēlāk…

mācību gadi	Studijām imatrikulēto studentu kopskaits	Imatrikulētie sākumstudiju studenti	Imatrikulētie maģistranti	Imatrikulētie doktoranti
2011/2012. mācību gads	31941	24437	6886	598
2012/2013. mācību gads	33318	26022	6651	645
2013/2014. mācību gads	31212	24127	6539	546
2014/2015. mācību gads	29112	22582	5998	532
2015/2016. mācību gads	29083	636	636	636

Tāpat, pamazām, samazinās arī studijām imatrikulēto studentu skaits. Un izskatās, vismaz tuvākos gados šis process būs neatgriezenisks un neizbēgams. Iemesli šādai valsts politikai saistīti – gan ar demogrāfiskām izmaiņām, gan ar Latvijas tautsaimniecības pieprasījumu pēc speciālistiem. 

Vienkāršāk sakot, uzturēt tik daudz studiju vietu augstskolās vienkārši neatmaksājas.

Ja modelējam izglītības procesu pēc “ideālā studenta”… - Respektīvi, ja pieļaujam, ka ikvienam kurš dzimis, piemēram, 1990.gadā – skolā būtu jāsāk iet pēc 7 gadiem, bet jābeidz vidusskola pēc 12 mācību gadiem, pēc kuras jāsāk studēt augstskolā (4 gadus bakalauros un vēl 2 - maģistros). Tad mums ir iespējams salīdzināt dažādu gadu statistiku un izdarīt secinājumus.

Piemēram, iespējams aprēķināt sakuma studijas beigušo bakalauru (un tiem pielīdzināto diplomandu) īpatsvaru vienaudžu vidū: 2011/12. mācību gadā šos diplomus orientējoši ieguvuši – 48,2%; Nākamajā gadā (2012/13.)- 51%; Vēl pēc gada (2013/14.) – 41.1%; Un 2014/15. gadā – 41.2%.

Arī līdzīgi izskaitļotais sagatavoto maģistru īpatsvars svārstās ap 12%: 2011/12. mācību gadā orientējoši – 12,4%; 2012/13.- 11.9%; 2013/14. – 11.8%; 2014/15. – 11.8%.

Tā nu visnotaļ korekti varam spriest, ka šobrīd gandrīz 1/2 jauniešu , mūsu zemē iegūst augstāko izglītību. Bet ap 12% - vēl aizstāv arī maģistru grādus.

Ja zinām, ka pat attīstītākajās pasaules valstīs speciālistu ar augstāko izglītību, nepieciešams apmēram 16% no kopējā iedzīvotāju daudzuma ekonomiski aktīvajā vecumā. (Kā ASV vai Francijai piemēram.) Tad Latvijā šis rādītājs ir pārsniegts trīskārt. Bet ja pieņemam, ka Latvijai tagadējā ekonomiskajā situācijā pilnīgi pietiktu ar 10% augstskolu absolventu darba tirgū– tad pieckārt.

*

Kopumā sanāk, ka Latvijā vērojama ļoti liela inteliģences pārprodukcija.

Un tās rezultātā:

Pirmkārt – radies liels absolventu īpatsvars, kas šeit nestrādā un nekad nestrādās savā specialitātē.

Otrkārt – šī situācija veicina korupciju un citas nevēlamas parādības darba tirgū.

Treškārt  - iepriekš minētā parādība, īpaši valsts sektorā, radījusi apstākļus, kad speciālistu pienākumus izpilda ne vienmēr kompetenti cilvēki.

Ceturtkārt – personas, kuras šīs valsts darba tirgū savā specialitātē palikušas nepieprasītas, spiestas pārkvalificēties,  un visbiežāk - “uz leju”. Piemēram, kad, trūkstot darba vietām pedagogiem, tiek grozīta likumdošana, un pedagoga diploms prasīts pat bērnu dārza auklītēm.

Piektkārt – sagatavotajiem speciālistiem, kuriem pie mums darbs nav atradies, bet kuri stingri nolēmuši strādāt profesijā, kuras iegūšanai ziedoti studiju gadi… Tiem, atliek ļoti smaga izvēle. Viņiem, nākas papildināt bezdarbnieku rindas, un bieži ļoti ilgu laiku ziedot darba meklējumiem. Bet, ja neveicas arī tad,  tad darba meklējumos Latviju nākas atstāt. Un, ļoti bieži, valsts tiek atstāta uz visiem laikiem! – (Lieki sacīt, ka tā tiek pārkāpts arī tā sauktais “sociālā līguma princips” – mēs cienām un atbalstām mūsu valsti, ja tā mums nedara pāri!)

Sestkārt – visa rezultātā rodas nepatīkama un paradoksāla situācija. Latvijas diplomus, pat pie līdzīga speciālistu sagatavotības līmeņa, pat pašmāju darba tirgū sāk izspiest ārvalstu augstskolās iegūtie. – Vietējo diplomu un tos izsniedzošo mācību iestāžu prestižs arī pašu darba tirgū devalvējas. Rezultātā, došanās mācīties uz ārzemēm, cerībā – ka arī dzimtenē ar šādu izglītību būs vieglāk atrast darbu, kļuvusi par visai izplatītu parādību.

Septītkārt – dotajā situācijā, arvien vairāk mūsu jauniešu jau pašā sākumā izvēlas studijas ārvalstīs. Un kā sekas, arī neatgriešanos dzimtenē… Jo, ar mītnes zemē nodzīvotiem 4-5 gadiem parasti pietiek arī šīs zemes pilsonības iegūšanai.

Astotkārt – nākas pārvērtēt demogrāfiskās prognozes un valsts izglītības iestāžu attīstības politiku. - Vēl nesen tika uzskatīts, ka mēs drīz pārvarēsim “demogrāfisko bedri”, dēļ kuras sekām jau tikušas slēgtas tik daudzas Latvijas skolas. - Runa ir par līdz šim lielāko dzimstības kritumu, kura minimums bija 1998.gadā. Un bija cerība, ka pēc “minimuma gadā” dzimušo pārlaišanas, skolnieku skaits klasēs, tāpat kā agrāk, atkal augs. Bez tam, bija cerība, ka nākamajās paaudzēs “bedre” varētu izlīdzināties. – (Šogad Septembrī sāka studēt tikai 1995.gadā dzimušie. Tātad, “bedre” sasniegs augstskolas pēc 4 gadiem. Un ap to pašu laiku varam cerēt, ka dzims pirmās šajos gados dzimušo vecāku atvases.) – Taču, šobrīd jau kļuvis acīmredzams, ka demogrāfiskajā ainā radies jauns ļoti nepatīkams faktors. Un tas rezultē visu šeit augstāk uzskaitīto. - Pēc Pilsonības un Imigrācijas Departamenta (PID) datiem, ārvalstīs jau atrodas apmēram 10% procenti mūsu valstij piederīgo jauniešu studiju gados, un izceļošana progresē. Bez tam, doma par atgriešanos dzimtenē viņu vidū nav populāra. Un tas neapstrīdami notiek arī sakarā ar strukturālo bezdarbu Latvijā un mūsu augstskolu sarukušo prestižu. Kopumā, tas liek aizmirst par cerībām – ka viss varētu nokārtoties pats no sevis.

*

Un vēl par pāris aprakstītā procesa faktoriem, kas pamanāmi analizējot Izglītības ministrijas pārskatus.

mācību gadi Uzņemti kopā Imartikulētie iepriekšējā gada abiturienti sākumstudijās  Imartikulētie citu gadu abiturienti sākumstudijās Sākumstudijām imartikulētie augstskolu absolventi 2011/2012. mācību gads 24457 12939 10244 1274 2012/2013. mācību gads 26022 12279 12060 1683 2013/2014. mācību gads 24127 10079 12494 1554 2014/2015. mācību gads 22582 9424 11682 1476 2015/2016. mācību gads 22073 8629 11507 1937

Ja apskatām šo tabulu, redzam, ka arī jaunieši mūsu zemes augstskolās ir kļuvuši uzmanīgāki un arvien ilgāk pārdomā – “studēt vai nestudēt”? Tas pamanāms pat salīdzinot pēdējo 5 gadu dinamiku.

Arvien mazāk uz augstskolām nāk jauniešu tieši no skolas sola. Nu jau vairāk par pusi nākamo studentu ir uzskatījuši par lietderīgu pēc skolas vismaz gadiņu padomāt. Un šai parādībai ir tendence augt.– Protams, parādību var mēģināt skaidrot ar pieaugošu nepietiekamu informētību par studēšanas iespējām. Taču, pieļauju, tagad potenciālie studenti daudz rūpīgāk apsver – kurā zemē studēt, un varbūt tomēr atradīsies resursi studijām ārzemēs? Bet, ja jāizvēlas tomēr studēt šeit -  kur iegūto diplomu vēlāk liks?

Par to pašu liecina arī pieaugošā tendence – studēt vēlreiz!

Mācību gadi	Pavisam studējošie	Studējošie sociālās zinātnēs komerzsinībās un tiesībās	Studējošie dabaszinātnēs, matemātikā, informātikā, indženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā	Latvijā studējošo ārvalstnieku skaits
2011/2012. mācību gads	97035	42745	20389	2717
2012./2013. mācību gads	94474	39252	20191	3493
2013/2014. mācību gads	89663	36317	20422	4475
2014/2015. mācību gads	85881	33841	19872	5293
2015/2016. mācību gads	84282	30808	20163	6465

Tāpat, ļoti būtiski ir pieminēt, ka arī izglītības sistēma pati šajos gados nopietni domājusi par budžeta racionālāku izlietojumu.

Cenšoties saprātīgi racionalizēt – gan budžeta līdzekļus, gan jauniešu vēlmi mācīties, jau vairākus gadus pakāpeniski samazināta iespēja studēt disciplīnās, kurās šobrīd ir vislielākā speciālistu pārprodukcija. Tāpēc, tagad mazāk studentu studē – sociālās zinātnes, komerczinātnes un tiesības. Savukārt, dabas zinātņu studijas, matemātika, informācijas tehnoloģijas, kā arī inženierzinātnes, saglabājušās iepriekšējā līmenī.

Apskatāmajā laika posmā minimizējamā grupa sarukusi par vairāk kā ¼. Savukārt, kopš 2007/08 gada (kad tās ietvaros mācījās 68.912 studentu) studējošo apjoms samazināts šeit vairāk kā par – ½ .

To var uzskatīt par vērā ņemamu progresu. Taču atklāts joprojām paliek jautājums – kur atradīs darbu diplomus saņēmušie, bet liekie speciālisti?  Jo procentuālā disproporcija diemžēl saglabājas, neskatoties uz samazinājumu absolūtos skaitļos.

Patiesi jūtot līdzi pedagogiem, jāpiemin vēl kāda nianse. - Tabula ļauj cerēt, ka daļu atbrīvoto vietu augstskolu auditorijās aizņems ārvalstnieki. Jo šejienes labāko augstskolu mācību spēku kvalitāte iztur starptautisko konkurenci. Taču kopumā viss liecina, ka studējošo skaits Latvijā saruks arī nākamos gadu desmitus.

AVOTI

Izglītības un zinātnes ministrijas publiskie gada pārskati. - http://izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/publiskie-gada-parskati

PID mājas lapas tabulas:

Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc dzimšanas gada un valstiskās piederības. - http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISVG_Latvija_pec_DZGada_VPD.pdf

Ārvalstīs dzīvojošo sadalījums pēc dzimšanas gada un valstiskās piederības. - http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISAG_Aarvalstiis_pec_DZGada_VPD.pdf

Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs. –

http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf

"Dum spiro spero" - sena latīņu paruna, tās nozīme: "kamēr esi dzīvs - ceri".